колоти́ло
Sens
-
1. battant, battoir
Колокольное колотило было сделано из бронзы.
fr The bell's clapper was made of bronze.
Déclinaison
| Singulier | Pluriel | |
|---|---|---|
| Nominatif | колоти́ло | колоти́ла |
| Génitif | колоти́ла | колоти́л |
| Datif | колоти́лу | колоти́лам |
| Accusatif | колоти́ло | колоти́ла |
| Instrumental | колоти́лом | колоти́лами |
| Prépositionnel | колоти́ле | колоти́лах |